//
Par projektu

SIF_EEZ_graf_el

 

Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programmas
Projekts „Atkarīgais: de jure un de facto”

Mērķis:

Darbības programmas mērķis apzināt un aktualizēt atkarīgo cilvēku, kuri ir pabeiguši rehabilitācijas programmas, tiešu un netiešu diskrimināciju darba tirgū, iesaistot šajā procesā nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas un sabiedrību kopumā, kā arī stiprināt institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti, apvienojot sadarbības tīklā organizācijas, kas nodarbojas ar atkarīgo resocializāciju ar mērķi aizstāvēt atkarīgo tiesības. Organizācijas līmenī paredzēts palielināt iesaistīto brīvprātīgo darbinieku skaitu, paaugstināt to kompetenci darbā ar atkarīgajiem.
Darbības programma tiks īstenota Rīgā, sociāli karitatīvajā centrā „Betlēmes žēlsirdības mājā”, koordinējot sabiedrību ar organizācijām un iestādēm visā Latvijā.

Galvenie programmas pasākumi ietver kontakttelefona ierīkošanu atkarīgo diskriminācijas gadījumu analīzei, dalību likumdošanas priekšlikumu izstrādē Darba likuma grozījumiem par atkarīgo, kuri izgājuši rehabilitācijas programmas, diskrimināciju, sadarbības tīkla izveidi starp visām organizācijām, kas nodarbojas ar atkarīgo jautājumiem visā Latvijā, brīvprātīgo apmācības, organizācijas mājas lapas izstrādi un projekta publicitātes pasākumus.

Projektā plānotie rezultāti ir apzināta atkarīgo diskriminācijas problemātika, nodrošinātas plašākas iespējas informācijas apmaiņai un pārstāvniecībai nacionālā līmenī. Veicināts brīvprātīgo darbinieku kompetences pieaugums, kā arī sabiedrības un partneru informētība par mērķgrupas vajadzībām.

 

EEZ finanšu instrumenta apakšprogrammas „Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programmas” līdzfinansētā projekta „Atkarīgais: de jure un de facto” atklāšanas seminārs

2013.gada 30.septembrī 10.00 – 14.30

Nodibinājuma „Nova vita”

sociāli karitatīvajā rehabilitācijas centrā Betlēmes Žēlsirdības māja

Katoļu ielā 14, Rīgā

Aicinām piedalīties seminārā, kas veltīts atkarīgo personu diskriminācijas problemātikas aktualizēšanai un analīzei Latvijā. Priecāsimies par jūsu dalību un gatavību dalīties viedoklī un pieredzē par šo tēmu.

SEMINĀRA PROGRAMMA

9:15- 10:00 Dalībnieku reģistrācija

10:00-10:30 Semināra atklāšana. Par Nodibinājuma „Nova Vita” sociāli karitatīvo rehabilitācijas centru „Betlēmes Žēlsirdības māja” (Nodibinājuna „Nova vita” valdes priekšsēdētāja Valija Anskaite)

10:35- 11:10 “Atkarīgo personu sociālās reintegrācija iespējas: Latvijas Atkarības psihologu apvienības pieredze”(„Latvijas Atkarības psihologu apvienības” valdes locekle Aelita Vagale)

11:15- 11:45 Projekta „Atkarīgais: de jure un de facto” aktivitātes (Projekta vadītāja, Nodibinājuma „Nova vita” valdes locekle Sanita Čevere)

12:00 KAFIJAS PAUZE

12:40- 13:20 „Ārvalstu pieredze par atkarīgo personu diskriminācijas aizliegšanu likumdošanas aktos” („Kristīgo juristu asociācijas” pārstāve Ieva Dalbiņa)

13:25- 14:20 Diskusija „Atkarīgais un diskriminācija – vai problēma pastāv?” (Nodibinājuma „Nova vita” valdes locekle Līga Roķe)

14:20- 14:30 Semināra noslēgums

Lūdzam pieteikt savu dalību līdz 2013.gada 27.septembrim, rakstot uz e-pastu nova.vita.latvia@gmail.com vai zvanot pa tālruni 29703081(Sanitai Čeverei)

 

Semināra-paneļdiskusijas „Atkarīgais: de jure un de facto”

Šī nedēļa sociāli karitatīvajā rehabilitācijas centrā „Betlēmes žēlsirdības mājā” sākās ar projekta „Atkarīgais: de jure un de facto” atklāšanas semināru 30.septembrī. Projekta grupai tā nebija vienkārša diena, jo bija svarīgi semināra viesus iepazīstināt ar mājas un projekta mērķiem un ieinteresēt nākotnes sadarbībā. Pateicoties mājas iemītnieku, tajā skaitā rehabilitantu, pūlēm un centībai, semināra telpas bija rūpīgi un mājīgi sagatavotas. Uz semināru bija ieradušies viesi gan no valsts un pašvaldību iestādēm (Valsts Probācijas dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Rīgas patversmes), gan nevalstiskajām organizācijām.

Valija Anskaite iepazīstināja semināra dalībniekus ar nodibinājuma „Nova vita” un rehabilitācijas centra mērķiem un darbības rezultātiem, kā arī nākotnes plāniem, un dalījās savā pieredzē par to, cik svētīgs ir šāds darbs, un ka tas nebūtu iespējams bez Dieva žēlastības un mājas atbalstītāju atsaucības.

Aelita Vagale, kas pārstāv Latvijas Atkarības psihologu apvienību, stāstīja par organizācijas pieredzi atkarīgo personu sociālās rehabilitācijas programmā „10.solis” un to, cik lielai daļai programmas dalībnieku izdevies atgriezties pilnvērtīgā dzīvē, tajā skaitā – arī darbā. Pēc viņas sacītā, tie ir apmēram 30% programmas dalībnieku. Mūsu projekta grupa ļoti priecājas, ka Aelita Vagale, kas ir klīniskā psiholoģe un psihoterapeite ar daudzu gadu pieredzi darbā ar atkarīgajiem, turpmāko divu gadu laikā projekta ietvaros regulāri vadīs „Betlēmes žēlsirdības mājas” brīvprātīgo darbinieku supervīzijas (supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību, īpaši palīdzošo profesiju pārstāvjiem).

Projekta vadītāja Sanita Čevere semināra viesiem pastāstīja par to, kādēļ projekts „Atkarīgais: de jure un de facto” tika iecerēts – lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par atkarīgajām personām, kas atrodas remisijas fāzē (ir pārtraukušas vielas lietošanu un iziet atveseļošanās kursu), nepieciešamo atbalstu, lai atgrieztos pilnvērtīgā dzīvē. Viena no projekta aktivitātēm ir apzināt situāciju Latvijā attiecībā uz iespējamo šo cilvēku diskrimināciju jeb aizspriedumiem pret viņiem atkarības slimības dēļ, tajā skaitā, darba devēju nevēlēšanos pieņemt viņus darbā, uzzinot par viņu atkarību. Iespējams, projekta gaitā tiks apzināta atkarīgo personu diskriminācija arī citās jomās. Joprojām sabiedrībā trūkst izpratnes par to, ka atkarība ir slimība nevis rakstura vājums, izlaidība vai nolemtība un tai nepieciešama kompleksa ārstēšana (fiziskās veselības, psiholoģiskajā, sociālajā un garīgajā jomā). Tā nolūkiem šoruden tiks ierīkots konsultatīvais tālrunis 67214437, pa kuru jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kas saskāries ar netaisnīgu vai tiesības ierobežojošu attieksmi pret atkarīgām personām, kas vēlas atveseļoties, šobrīd atveseļojas vai ir pabeigušas atkarības atveseļošanās kursu. Tāpat projekta ietvaros 2014.gada rudenī noritēs konference „Atkarīgais: de jure un de facto”.

Juriste Ieva Galiena no nodibinājuma „Kristīgo juristu asociācija” iepazīstināja ar savu pētījumu par atkarīgo personu diskriminācijas ierobežošanu ārvalstīs. Interesanti, ka atkarīgo personu aizstāvība tiesību aktos dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga, un visvairāk attīstīta ASV, Kanādā un Austrālijā.

Semināra noslēgumā dalībnieki diskutēja par savu pieredzi attiecībā uz jautājumu: vai atkarīgo personu (remisijas fāzē) diskriminācija Latvijā pastāv (tiešā vai netiešā, slēptā vai atklātā veidā) un kāds ir sabiedrības, darba devēju un citu iesaistīto pušu skatupunkts uz šo jautājumu. Svarīgākie secinājumi pēc diskusijas: de jure jeb juridiski nevar konstatēt atkarīgo personu tiesību aizskaršanu, tomēr de facto Latvijā joprojām bieži sastopama neizpratne un zema informētība par atkarību kā slimību, aizspriedumi pret atkarīgajiem kā nolemtiem, vājas gribas vai degradētiem cilvēkiem, un šī stigmatizācija bieži tiek attiecināta arī uz personām, kas ir atveseļošanās procesā. Nepieciešams vairāk runāt un informēt sabiedrību par atveseļošanās pozitīvajiem piemēriem un atkarīgo personu sociālās rehabilitācijas sekmīgo iznākumu. Tajā skaitā, lai pamudinātu citus aktīvi lietojošus atkarīgos cilvēku ārstēties, lai mazinātu viņu tuvinieku kauna un bezcerības izjūtu un līdzatkarību kopumā. Viens no sāpīgiem jautājumiem ir ieslodzīto personu iespējas resocializēties – aptuveni 90% ieslodzīto personu ir atkarīgas no kādām psihoaktīvām vielām, un atkarība turpina postošo iedarbību arī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Ir ļoti daudz darāmā tajā, lai šie cilvēki sāktu saņemt palīdzību atkarības ārstēšanā jau ieslodzījuma laikā, un tā nepārtrūktu arī pēc atbrīvošanās. Pretējā gadījumā paliekam pie iznākuma, ka apmēram 90% no ieslodzītajām personām, kas iznākušas brīvībā, pēc laika ieslodzījumā nonāk atkārtoti. Tā iemesls ir gan atkarības, gan sociālo un darba prasmju trūkums, zema izglītība u.c.

Semināra dalībnieki bija vienprātīgi par to, ka Latvijā vēl ir ļoti maz atkarīgu cilvēku rehabilitācijas programmu, un trūkst informācijas arī par esošajām. Projektā nākamajā gadā plānota organizāciju tīkla izveide – tajā tiks aicinātas iesaistīties gan NVO, gan valsts un pašvaldību institūcijas, kas darbojas ar atkarīgo personu atveseļošanu un resocializāciju. Piemēram, 2012.gada beigās reģistrā par narkoloģiskajiem pacientiem un personām, kuras lieto atkarību izraisošas vielas uzskaitē bija 29302 cilvēki ar diagnozi alkoholisma, narkotisko un citu psihoaktīvo vielu atkarība. Tie nebūt nav visi, kas cieš no atkarībām, tikai tie, kas reģistrēti. Drīz topošajā nodibinājuma „Nova vita” mājas lapā tiks apkopota informācija par organizācijām, kas kalpo šajā jomā, par to mērķgrupu un piedāvāto palīdzību. Darbojoties kopā, varam sasniegt vairāk. Par to nākas dzirdēt bieži, bet tādēļ tas nav kļuvis mazāk aktuāli. Mūsu brāļiem un māsām, kas cieš no atkarības slimības, ļoti nepieciešams atbalsts, un ir svarīgi, lai viņi zinātu, kur to saņemt. Nav mazsvarīgi, ka ar to mēs paaugstinām drošību sabiedrībā.

Projektu atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta „Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programma”. Sakām lielu paldies arī „Caritas Latvija” par atbalstu semināra tehniskajā nodrošinājumā, kā arī tipogrāfijai „United Press” par nesavtīgo palīdzību projekta un nodibinājuma informatīvo materiālu sagatavošanā.

„Betlēmes žēlsirdības māja” kopš tās darbības sākuma uzticēta Svētās Ģimenes aizgādībai. Tieši godinot Svēto Ģimeni, māja ieguvusi savu nosaukumu. Svētā Ģimene, kas biji Betlēmē visnabadzīgākajos apstākļos un tieši tur pirmoreiz atklāji pasaulei Gaismu, kas ir Dieva Dēls, aizlūdz par mums un mūsu brāļiem un māsām, kas cieš!