//
you're reading...

Jaunumi

Sveces, putnu būri un laika zīme

Betlēmes žēlsirdības māja” strādā ar atkarībās nonākušiem cilvēkiem. Šobrīd tā aktīvi iesaistās radošos projektos un cenšas pašu rokām izgatavot noderīgas lietas.

Kad ierodos Katoļu ielā 14, misionārs Aigars izrāda daudzās telpas: virtuvi ar ēdamistabu, telpu „jūtu aplim”, kura laikā mājas iemītnieki stāsta par sev svarīgām lietām, dzīvojamās istabiņas un pat kādu „karceri”. Tajā atkarībās nonākušais cilvēks labprātīgi paliek vairākas dienas, lai tiktu pāri tā saucamajām lomkām. „Tie, kas piekrīt doties karcerī, pēc tam stāsta, ka vēl nekad tik viegli nav tikuši pāri šīm lomkām. Protams, pie viņiem šajā laikā dodas misionāri, kuri lūdzas, ar viņiem sarunājas. Telpā ir arī televizors, taču durvis ir aizslēgtas un iziet no tās nedrīkst. Sākumā tā rīkoties nepieciešams arī citu drošībai, jo nezinām, kā kritiskajā brīdī katrs rīkosies,” stāsta „Betlēmes žēlsirdības mājas” vadītāja Dana Anskaite. Uz sienām „karcerī” svarīgi zīmējumi: asaras, asins lāses, maska, kas smaida, un maska, kas raud, kā arī virkne dažādu uzrakstu, piemēram, „Я хочу новую жизнь!”1

Lai varētu vieglāk piedalīties dažādos projektos un realizēt radošas idejas, „Betlēmes žēlsirdības māja” ar Kalna svētību kopienu, Zilo krustu un Sabiedrības integrācijas biedrību izveidojušas Resocializācijas un integrācijas asociāciju. „Tā varam labāk kopā izteikt viedokli un pastāstīt par savu pieredzi valdībai vai pašvaldībai. Ejam arī uz Saeimu, cīnāmies par izmaiņām probācijas likumā. Pārrunājām problēmas, kādas rodas, pieņemot darbā bijušos ieslodzītos, kas ir izgājuši rehabilitāciju. Viņi paši kautrējas runāt, neatklāj, ka ir piedzīvojuši diskrimināciju. Mēs domājam, kā šo problēmu risināt, lai viņi varētu vieglāk iekļauties sabiedriskajā dzīvē,” skaidro Dana.

Latvijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras ietvaros asociācija piedalās savdabīgā mākslas projektā „Akmens, ko namdari atmeta, kļuva par stūrakmeni”. Katra no Resocializācijas un integrācijas asociācijas organizācijām veido šī laikmeta piemiņas zīmi. Projekta realizācijai pieaicināta māksliniece Magone Boleiko, kura „Betlēmes žēlsirdības mājas” iemītniekiem vispirms parādīja dokumentālo filmu par ūdens kristāliem, kas kļūst skaisti vai arī neglīti atkarībā no tā, kāda mūzika skan vai cik pozitīvi/negatīvi vārdi ir izteikti. Katrs no rehabilitācijas programmas dalībniekiem no nelielām plastmasas caurulītēm izveidos vienu šādu kristālu, bet pēc tam no tiem veidos kopīgu mākslas objektu „Betlēmes žēlsirdības mājā”. „Šo projektu nofilmēs un parādīs vairākās Eiropas valstīs, tajā skaitā paneļdiskusijā Rīgā, kas notiks š.g. 15. aprīlī ES mājā. Mēs savukārt iegūsim informāciju par citiem centriem un viņu realizētajiem darbiem šajā projektā,” pastāsta Dana.

Jaunums ir arī „Betlēmes žēlsirdības mājas” plāns izgatavot baznīcas sveces. Misionārs Ruslans parāda nelielu, pārvietojamu iekārtu, ar kuras palīdzību sveces iespējams izgatavot. Viņa uzdevums pašlaik ir eksperimentēt, lai sveces izdotos gana labas. Sveču liešana būs iespēja cilvēkiem, kuri iziet rehabilitācijas programmu: gan tāpēc, lai paši varētu strādāt, gan arī tāpēc, lai varētu nedaudz nopelnīt naudu mājas uzturēšanai. Dana cer, ka sveču liešana atmaksāsies un tās varēs konkurēt ar svecēm, kuras ieved no Polijas un Lietuvas. Pirmās sveces iecerēts piedāvāt dažās draudzēs jau ap Lieldienu laiku.

Notiek arī eksperimenti galdniecības jomā. Ir iecere no koka izgatavot dažādus sadzīves priekšmetus. „Svarīgākais, ka cilvēks iemācās kādas amata prasmes. Ja vēlēsies un darbs patiks, varēs to pie mums turpināt,” apstiprina Dana. Viena no iecerēm šovasar ir arī no koka paletēm izgatavot dārza mēbeles: galdu un krēslus ar atzveltni. Šobrīd jau izgatavo putnu barotavas un būrīšus, kurus iespējams iegādāties par 8 – 10 EUR, tā atbalstot šīs misijas darbu.

Jau otro gadu „Betlēmes žēlsirdības mājai” ir filiāle Olainē, Pēterniekos, kur atšķirībā no Katoļu ielas 14 iespējams izbaudīt laukus – gan svaigu gaisu, gan arī roku darbu, kas daudziem izrādās pateicīga pārmaiņa. Uz vietas te dzīvo 6 – 8 atkarībās nonākuši cilvēki, kas iziet tā saucamo pirmo fāzi, kuras laikā saprot, vai vēlas programmu turpināt. Cilvēki gan bieži mainoties, un tikai ap 10% rehabilitācijas programmu iziet pilnībā.

Kad te ierodos ciemos, vīri cītīgi zāģē malku. Laipni sagaida misionārs Andrejs, kurš patiesībā ir lietuvietis, bet izgājis misionāru skolu Ukrainā un atsūtīts uz Latviju. Ap pulksten 12 vīri dodas uz lūgšanu laiku – dažkārt lūdzas Rožukroni, dažkārt Žēlsirdības kronīti. Katoļu ielā kārdinājums atgriezties pie atkarībām cilvēkiem esot pat lielāks, jo jau pie loga dažkārt klauvējot, kārdinot ar alkoholu, narkotikām. Tie, kas dzīvē negrib neko mainīt, jūtas gandarīti, ja kādu var ievilkt atpakaļ „purvā”.

Netālu no mājas izrakts pašiem savs zivju dīķis, pie kura izkārti tīkli. Turpat netālu zivis iespējams nokūpināt pašu kūpinātavā. Misionārs Andrejs ar lielu prieku izrāda „Pēternieku” lepnumu – trušus. Paņēmis rokās kādu skaistu un prāvu rudspalvainu trusi, Andrejs viņu mīļi glauda un sarunājas. „Vai tas paredzēts gaļai?” man nevilšus izsprūk. „Nē, ko Jūs! Šis trusis taču te ir pats galvenais, jo nodrošina pēcnācējus,” paskaidro Andrejs. Trušu ir ap desmit, un aptuveni tikpat daudz arī vistu. Kūtī vietas pietiktu veselai cūku fermai, bet ar lopkopību pagaidām vēl nav plāns plaši atvēzēties, jo nav skaidrs, vai mājā vienmēr būs tik daudz cilvēku, lai varētu iesāktos darbus pilnvērtīgi realizēt.

Dana stāsta, ka „Pēternieku” iemītnieki prot arī garšīgi pagatavot dažādus ēdienus. Reiz pat pārsteiguši ar tiramisu. Malkojot kafiju, noskaidroju, ka brūnais cukurs te sagādāts, pateicoties portālam Ziedot.lv. Tomēr kopumā pārtikas ziedojumi no dažādiem uzņēmumiem esot stipri mazāki nekā sākumā cerēts. „Betlēmes žēlsirdības māja” saņem, piemēram, maizi no uzņēmuma „Hanzas maiznīca” un „Lielezers”, taču pagaidām tie arī ir lielākie pārtikas ziedotāji.

Izveidojusies laba sadarbība arī ar Olaines draudzi, kas dažkārt apciemo, palīdz ar ziedojumiem. Ar īpaši labu vārdu Dana piemin Starptautisko sieviešu klubu, kur darbojas vēstnieku sievas, kas viņus iemīļojušas un daudz palīdzējušas. Par „Betlēmes žēlsirdības māju” viņām pastāstījis arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Ja kādam sirdī radusies vēlme palīdzēt ar ziedojumiem, pārtiku vai apģērbu, tad „Betlēmes žēlsirdības māja” priecāsies par katru ziedojumu. Sīkāka informācija: tel. 26903982, nova.vita.latvia@gmail.com.

1 Latv.val. „Es gribu jaunu dzīvi!”